Mazāk uzlaušanas mēģinājumu var norādīt uz efektīvākiem uzbrukumiem
Ķīnas kiberagresija pret ASV ir bijusi izplatīta kopš 90. gadu beigām, un, neskatoties uz Obamas un Sji Dzjiņpina kiberpaktu 2015. gadā,[1] Šķiet, ka ķīniešu hakeri joprojām rada bažas.
Kiberpakts starp abām valstīm mēģināja nodrošināt dažus drošības pasākumus, kad runa ir par starptautisko spiegošanu un intelektuālā īpašuma zādzībām. Tomēr Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta pētnieki ir atklājuši kaut ko satraucošu. Viņi apgalvo, ka, lai gan kiberuzbrukumu skaits no Ķīnas pēdējos gados ir krasi samazinājies, nolīguma pārkāpums 2017. gadā liecina, ka tas varētu nozīmēt tikai to, ka tie kļūst arvien sarežģītāki un efektīvs.
Saskaņā ar ziņojumu,[2] Ķīna uzskata, ka efektivitātes pieaugums samazina Rietumu pasaules neapmierinātību:
Šķiet, ka Ķīna ir nonākusi pie secinājuma, ka uzlaboto metožu un mērķtiecīgāku centienu kombinācija ir samazinājusi Rietumu neapmierinātību līdz līmenim, kas būs pieļaujams. Ja vien mērķa valstis nepalielinās spiedienu un iespējamās izmaksas, Ķīna, visticamāk, turpinās savu pašreizējo pieeju.
Tāpēc pret uzbrukumu skaita samazināšanos nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo tas neatstāj līdzvērtīgu ietekmi uz ASV ekonomiku.
Kiberpakts starp ASV un Ķīnu
Vienošanās galvenais mērķis bija apturēt neatļautu intelektuālā īpašuma iegūšanu starp divām valstīm un apzinātu atbalstu kiberzādzībām. Tas bija paredzēts, lai stiprinātu gan ASV, gan Ķīnas tirdzniecības sektorus. Turklāt vienošanās arī mudināja abas valstis cīnīties pret kibernoziedzību. Tomēr viņi nepiekrita valdības spiegošanas ierobežošanai, jo tā tiek uzskatīta par godīgu spēli.
Ķīna noslēdza līdzīgus darījumus ar Vāciju, Lielbritāniju, Austrāliju, Krieviju,[3] Brazīlija un dažas citas valstis 2015. gada novembrī.
Drīz pēc vienošanās Ķīnas valdība arestēja hakerus, kas bija saistīti ar biroju Personāla pārvaldības datu pārkāpums, kas atklāja gandrīz 22 miljonu ASV valdības sensitīvu informāciju darbiniekiem.[4]
Rezultātā eksperti novēroja vispārēju Ķīnas kiberuzbrukumu samazināšanos no 2015. gada. Apsardzes firma FireEye publicēja ziņojumu, kurā norādīts, ka Ķīnas kiberuzbrukumi ASV bāzētajiem tīkliem ir ievērojami samazinājušies no 60 2016. gada februārī līdz 10 2016. gada maijā.
Ķīna līgumu pārkāpa 2017. gadā
Lai gan uzbrukumu skaits samazinājās, dažādu firmu drošības eksperti norādīja, ka uzbrukumu smagums un efektivitāte ir palielinājusies. Kibernoziedznieki izmantoja mākoņpakalpojumus un izmantoja šifrēšanu savā labā.
2017. gadā drošības komandas no PwC UK un BAE Systems apgalvoja, ka Ķīnas hakeri sasniedz savus mērķus, izmantojot IT pakalpojumu sniedzējus.
Eksperti no Intezer Labs kiberdrošības firmas secināja, ka ķīniešu hakeri ir atbildīgi par ļaunprātīgas programmatūras ievadīšanu labi zināmā datoru tīrīšanas rīkā CCleaner.[5]
Symantec 2018. gadā arī norādīja, ka Ķīnā bāzēti hakeri bija vērsti pret telekomunikāciju uzņēmumiem visā ASV un Āzijā.
Rūpnieciskā spiegošana palīdz Ķīnai stiprināt savu ekonomiku
Ķīnas ekonomika pēdējās desmitgades laikā ir krasi pieaugusi. Valsts ir aktīvi investējusi pētniecības un attīstības sektoros, paplašinot zinātni, matemātikas un inženierzinātņu nozares universitātēs un modernizēt tās rūpnīcas ar visaugstāko līmeni tehnoloģijas. Pūles atmaksājās, un Ķīna šobrīd ir viens no vadošajiem ekonomikas gigantiem pasaulē.
Tomēr ne visi centieni bija likumīgi, jo ķīniešu hakeri tika nodarbināti, lai nozagtu ASV un citu valstu intelektuālo īpašumu. Kiberspiegošana palīdzēja valstij kļūt ekonomiski konkurētspējīgākai. Tiek lēsts, ka intelektuālā īpašuma zādzība katru gadu ir USD 300 miljardi, un 50–80% ļauno dalībnieku ir ķīnieši.
Kaut arī dažas izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka “ASV centieni izdevās panākt, lai Pekina atzītu a atšķirība starp intelektuālā īpašuma kibernozagšanu un politiski militāro spiegošanu,” citi ir daudz vairāk skeptiski. Viņi domā, ka Ķīna nekad nav plānojusi apturēt intelektuālā īpašuma uzlaušanu un nevēlējās tikt pieķerta to darot. Pētnieki no Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta secināja:
Uzlaušanas saskaņošana ar Nacionālās drošības aģentūras pārliecību — mazāku skaitu uzlaušanas, kas tomēr sniedz ASV liela mēroga piekļuvi Ķīnas aktīviem, pēc Pekinas domām, ir atrisinājušas izdevums. Šī nav tā rezolūcija, uz kuru ASV cerēja, kad tās pirmo reizi paziņoja par 2015. gada septembra vienošanos, taču, iespējams, ar to ir jāsadzīvo tagad.